Izaicinājumus, ar kuriem tērauda konstrukciju nozare saskarsies nākotnē, var apkopot šādos galvenajos jautājumos, apvienojumā ar nozares pašreizējo situāciju un attīstības vājajām vietām:
1. Nepietiekama koordinācija starp piedāvājumu un pieprasījumu un rūpniecības ķēdi
Nelīdzsvarotība profilu piedāvājumā un pieprasījumā: pašreizējais tērauda profilu īpatsvars ir tikai 15%-20%, kas ir daudz zemāks par 40%–60% līmeni attīstītajās valstīs. Tērauda uzņēmumu produktu specifikācijas neatbilst inženiertehniskajām vajadzībām, tāpēc ir grūti efektīvi veikt "vairāku specifikāciju, mazu partiju" pasūtījumus.
Peļņas telpas samazināšanās: nozares vidējā peļņas norma turpina samazināties, inženiertehniskie projekti ir par zemu cenu un parādu{0}}parāds ir izplatīts, tērauda uzņēmumu un tērauda konstrukciju uzņēmumu tehniskā mijiedarbība nav pietiekama, un pretruna starp izmaksu kontroli un veiktspējas uzlabošanu ir acīmredzama.
2. Šaurās vietas tehniskai lietošanai un veicināšanai
Augstas -veiktspējas tērauda zems izmantošanas līmenis: augstas-izturības tērauda, piemēram, Q690, izmantošanas īpatsvars ir mazāks par 30%, un ugunsizturīgo un laikapstākļu-izturīgo tēraudu atbalsta tehnoloģijas vēl nav popularizētas, kas ierobežo konstrukcijas vieglumu un izturību.
Samaksas kavējums dzīvojamo māju jomā: Tērauda konstrukciju dzīvojamās ēkas veido mazāk nekā 1%, vienības izmaksas ir augstākas nekā tradicionālajām betona konstrukcijām, tirgus akcepts ir zems, un mājokļu iegādes likmes priekšrocības nav pilnībā pārveidotas par ekonomisko konkurētspēju.
3. Nozares koncentrācija un konkurences ainava
Neefektīva jaudas pārpalikums: 10 labāko uzņēmumu tirgus daļa ir tikai 30%, viendabīgā konkurence starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir nopietna, un ieguldījumi tehnoloģiju pētniecībā un attīstībā ir nepietiekami.
Pastiprinās starptautiskā konkurence: aizjūras tirgus paplašināšanās saskaras ar dubultu spiedienu, ko rada tehnisko standartu atšķirības un nepietiekamas vietējās pakalpojumu iespējas.
Rezumējot, tērauda konstrukciju nozarei ir jāpārvar trīs šķēršļi, proti, izmaksas, tehnoloģija un tirgus, izmantojot sadarbības inovācijas rūpnieciskajā ķēdē, tehnoloģiju standartu uzlabošanu un precīzu politikas atbalstu
